Par Latvijas reemigrācijas plāna veiksmi varētu kļūt britu premjera rosinātās sociālās reformas. Tā, komentējot Deivida Kamerona centienus panākt īpašu Lielbritānijas statusu Eiropas Savienībā, ironizē sociālo tīklu lietotāji. Un ne velti saka – katrā jokā ir daļa patiesības, vēsta LTV «Panorāma».

Britiem vēl priekšā referendums, lai lemtu par valsts nākotni Eiropas Savienībā. Un Kamerona panāktā vienošanās ar citu Eiropas valstu vadītājiem Lielbritānijā tiek plaši kritizēta – arī premjera partijā.

Tikmēr daļa Londonā dzīvojošo latviešu, kurus iespējamās izmaiņas uztrauc, steigšus sākuši kārtot Lielbritānijas pilsonību, lai pēkšņu izmaiņu gadījumā nebūtu jāatgriežas Latvijā.

Saskaņā ar Briseles vienošanos, Lielbritānijā no jauna atbraukušajiem viesstrādniekiem plānots liegt izmantot ar darbu saistītos pabalstus pirmos četrus gadus, kā arī tiks samazināts bērnu pabalsts, līdz tādam apmēram, kādā to maksā bērna rezidences valstī.

Lai gan Kamerons apgalvo, ka migrācija saruks līdz pat 100 000 gadā, trīs vadošie ministri nupat nākuši klajā ar apgalvojumu, ka izmaiņas var novest pie vēl lielākas migrācijas.

Londonā dzīvojošais Latvijas valsts piederīgais Bruno Rižakovs par nākotni Lielbritānijā nebaidoties, jo pats ir spējīgs apgādāt ģimeni.

«Šeit ir jāstrādā. Ja tev šeit nav darba, vari arī te nebūt,» atzīst Bruno. Tāpat arī latviete Olga nedomā, ka Lielbritānijā dzīvojošos latviešus tā vienkārši «izmetīs» ārā.

«Tie cilvēki, kas šeit jau ir, viņi arī paliks. Būs pārejas periods, kad cilvēkiem būs laiks, lai nokārtotu dokumentus.»

Daudzi latvieši, kuri Lielbritānijā dzīvo jau ilgu laiku, sevi uzskata par šīs valsts pilsoņiem, nevis viesstrādniekiem.

Izbraukušie latvieši steidz kārtot Lielbritānijas pilsonību, sevi par Latvijas pilsoņiem vairs neuzskata